Jānis Asars
 

 

Jānis Asars dzimis Rīgā 1895. gada 26. augustā. Pēc Rīgas pilsētas reālskolas beigšanas 1913. gadā iestājies Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, RPI tika evakuēts. J. Asars 1915. gadā iestājās Harkovas Aleksandra karaskolā. 1916. gadā ieguva praporščika pakāpi un tika komandēts uz Virsnieku radioskolu, kuru beidza 1918. gadā. Rudenī J. Asars atgriezās Rīgā, piedalījās Latvijas brīvības cīņās kapteiņa dienesta pakāpē un bija armijas radiotelegrāfa priekšnieks. Viņa vadībā tika izveidotas vairākas pārvietojamās radiostacijas un noorganizēta armijas telegrāfistu skola. No armijas J. Asars demobilizējās 1921. gada beigās un sāka strādāt Pasta un telegrāfa departamentā. Viņa pārziņā bija Rīgas radiofons un kuģu radiotelegrafēšanas ierīču darbības kontrole. Līdztekus darbam Pasta un telegrāfa departamentā J. Asars no 1919. līdz 1922. gadam studēja Latvijas Universitātē un ieguva inženiera elektrotehniķa diplomu.

Būdams J. Lintera palīgs, J. Asars piedalījās Latvijas radiotelegrāfa tīkla izveidošanā. 1923. gadā J. Asars tēvam piederošajā gruntsgabalā Rīgā, Kuzņecova ielā 17, un Liepājā uzbūvēja radiotelegrāfa raidstacijas, kuras uzturēja sakarus ar 12 ārvalstu radiotelegrāfa stacijām un ar kuģiem jūrā. Savdabīga bija šo raidstaciju darbība - Rīga strādāja raidīšanas, Liepāja - uztveršanas režīmā. Dreiliņu raidošā un Liepājas uztverošā stacija bija savienotas ar ātrdarbīgajiem radiotelegrāfa aparātiem, kuri atradās Rīgas galvenā pasta ēkā.      Kā prasmīgs lektors J. Asars mācīja savas nozares priekšmetus Kara aviācijas skolā, Latvijas Tautas augstskolā, Rīgas pilsētas tehnikumā un dažādos kursos. Pēc papildu studijām 1926. gadā Drēzdenē (pie slavenā profesora H. Barkhauzena) J. Asars 1928. gadā kļuva par Latvijas Universitātes docentu un no 1936. gada - par profesoru (vecāko docentu). Iepazinies ar Drēzdenes tehniskās augstskolas vājstrāvas laboratorijām, J. Asars 1926. gadā sāka iekārtot atbilstošas laboratorijas Latvijas Universitātē. 1927. gadā J. Asars Pasta un  telegrāfa departamentā izveidoja laboratoriju tālsakaru vadu mērījumiem, iepirkto materiālu un ierīču pārbaudei un speciālas aparatūras izgatavošanai. Šajā laboratorijā notika studentu un jauno inženieru specializēšanās. Tika veikta virkne zinātniski eksperimentālu pētījumu par frekvenču ģeneratoriem, filtriem, līmeņu mērierīcēm, reverberācijas ierīcēm, radiofona studijām, tramvaju vadu radītajiem traucējumiem u. c.

No 1935. gada J. Asars bija arī Elektrotehniskā institūta direktors. Strādādams LU, J. Asars sagatavoja 120 vājstrāvas inženierus, sarakstīja četras grāmatas un publicēja apmēram 50 rakstus radiotehnikas nozarē. Bija žurnāla “Radio”atbildīgais redaktors. J. Asars piedalījās arī administratīvajā darbā - bija LU Padomes loceklis,  1940. - 41. gadā Mehānikas fakultātes dekāns.

1941. gadā pēc krievu armijas atkāpšanās Latvijas Universitātē tika atrasts saraksts ar personām, kuras izsūtāmas no Latvijas. Šajā sarakstā bija arī J. Asara uzvārds, tāpēc 1944. gada.22. septembrī J. Asars ar ģimeni atstāja dzimteni. Pēc ilga un grūta ceļojuma J. Asara ģimene iecerētās Zviedrijas vietā nokļuva Reichenbergas pilsētā (Sudetijā). J. Asaru norīkoja darbā kādā no kara rūpnīcām. Pēc kara J. Asara ģimene nokļuva Vircburgā, kur pārdzīvoja visas bēgļu likstas un bēdas, līdz viņš kļuva par lektoru Vircburgas Tautas universitātē un strādāja par IRO arodu pārbaudes komisijas priekšsēdētāju. No 1950. gada aprīļa J. Asars dzīvoja ASV Indiānas štata Kolumbas pilsētā, līdz 1966. gadam strādāja firmas “Arvin” (ražo radio un televīzijas aparātus) laboratorijā par kvalitātes kontrolieri, vēlāk - par pētīšanas inženieri.

Gan strādājot Rīgā, gan emigrācijas gados J. Asars aktīvi iesaistījās terminoloģijas vārdnīcu sastādīšanā un to pilnveidošanā. J. Asars miris 1978. gada 11. martā.